JaunumiFotogalerijaVideoDokumentiRegistrācijaRezultātiTrasesVēsture 
Sacensības kalendārs
Skūteri
04.05
Rīga
BKSB
17.06
Ropaži
sk 333
01.07
Rīga
BKSB
08.07
Smiltene
"Teperis"
09.07
Smiltene
"Teperis"
29.07
Ropaži
sk 333
20.08
Madona
Madona
02.09
Ropaži
sk 333
Sacensības kalendārs
Zelta mopēds
04.05
Rīga
BKSB
17.06
Ropaži
sk 333
01.07
Rīga
BKSB
08.07
Smiltene
"Teperis"
09.07
Smiltene
"Teperis"
29.07
Ropaži
sk 333
20.08
Madona
Madona
02.09
Ropaži
sk 333
Open Racing
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
kopa
85 D.Macuks
20
20
20
23.5
22
25
130.5
11 E.Štims
22
23.5
22
23.5
25
116
1 T.Dreimanis
23.5
25
48.5
63 E.Sproģis
25
25
22 A.Krištabans
22
22
42 R.Cakuls
20
20
19 R.Hauks
20
20
70 Sport
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
kopa
46 D.Straume
22
44
47
50
50
23.5
236.5
3 K.Jakimovs
20
34
47
38
34
23.5
196.5
22 R.Vezis-Veiss
25
36
38
36
34
169
87 A.Bulatovs
38
32
36
40
18
164
57 D.Blums
38
42
44
20
144
24 R.Hauks
29
30
59
99 M.Nemunis
50
50
64 R.Cakuls
15
15
30
Eduards Sproģis – no pirmā skutera līdz vietai Eiropas kausā [2016-06-02 08:25:35]

Jelgavnieks Eduards Sproģis ir pirmais un šobrīd vienīgais latvietis, kurš iemēģinājis spēkus Eiropas kausā skuteriem. Pērn, 2015.gada noslēdzošajā posmā gūstot panākumus – uzvarot iesācēju klasē - tika nolemts turpināt iesākto arī šogad. Atsākot čempionātu augstākā klasē – Supersport – Sproģis 1.posmā izcīnīja augsto 4.vietu, taču mērķis joprojām ir vieta uz pjedestāla, uz ko apņēmīgi tiek iets. Noteikti jāmin, ka 2015.gadā šis sportists bija līderis Latvijas čempionātā motošosejā skuteriem Racing70 klasē.

Iedvesmojot citus sportistus profesionāli pievērsties skuteru sportam, Eduards dalās piedzīvotajā un vērtē Latvijas iespējas attīstīt šo sporta veidu.

Eiropā katra trase tiek iepazīta pirmo reizi:

Pirmo pieredzi Eiropas kausā skuteriem Sproģis guva pērn, 2015.gadā, kad tika startēts noslēdzošajā posmā. Piesardzīgi sportists startēja iesācēju klasē, taču izrādījās, ka iemaņas bija gana labas, lai pārspētu konkurentus. Guvis uzvaru sportists šogad atgriezās, lai startētu spēcīgākā – Supersport klasē. „Šajā posmā gāja interesanti. Tiesa, nebraucu pirmo reizi, jo arī pagājušajā gadā biju aizbraucis uz pēdējo posmu. Taču interesanti tamdēļ, ka, braucot Eiropā, man katra trase jāiepazīst no jauna – ja šeit, Latvija jau zinu visas trases no galvas un gandrīz varu tās uzzīmēt, tad tur viss šķiet savādāks – jādomā, kā labāk braukt,” stāsta sportists.

Tā ir pilnīgi cita vide – no sportistiem prasa disciplīnu:

Eduards arī atklāj, ka trases sacensības bijušas daudz savādākas, viss atbilstoši augstajām prasībām Eiropas kausā. „Asfalts ir daudz savādāks – kvalitatīvāks un gludāks – pie tā ir jāpierod. Līdz ar to riepas strādā daudz savādāk un arī amortizācija ir jāpieregulē savādāk – tas viss savukārt atsitas rezultātā. Mēs veiksmīgi visu pielāgojām un ieguvām 4. vietu. Protams, bija atšķirības arī tehnikā, jo tur bija puiši, kuri savos spēkratos ielikuši ļoti lielu naudu un viņu rolleris tiešām iet labāk nekā mans. Iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc nevarēju sasniegt vēlamo rezultātu, bet kas zina,” secina Sproģis. Ļoti liels uzsvars tiekot likts arī uz sagatavošanos braucieniem un dažādām pārbaudēm: „Pirmkārt jau pārbauda pilnīgi visu ekipējumu – vai kaut kas nav ieplīsis, vai nav caurumu, plaisas ķiverē, ieskrāpēts stikliņš. Ļoti rūpīgi tiek sekots līdzi arī kārtībai ārpus treses.” Eduards arī stāta, ka no sportistiem tiek sagaidīta zināma disciplīna, pretējā gadījuma tiekot piemērota soda nauda. Viens no piemēriem ir boksi – ja sportists boksos pārvietojas braucot, uzreiz tiekot uzlikta 50 eiro soda nauda un neesot pat īsti svarīgi – cik ilgi vai cik gara distance veikta – 50 eiro sods tiek piestādīts nekavējoties. Organizatori ļoti rūpējas par sacensību līmeni un noformējumu: „Jā, līmenis Eiropas kausam ir ļoti augsts, piemēram, ir strikti noteikts, ka gadījumā, ja bokss uztaisīts zālienā, tad apakšā obligāti ir jābūt paklājam vai kādam materiālam, kas nosedz liekās noplūdes – eļļas vai smēres. Viņi ļoti rūpējas par to, lai viss tiek strikti ievērots un trase būtu kvalitatīva, bet tas viss ir pamatoti – ja kāds brauc uz trasi, bet pie boksiem ir benzīns vai eļļa, tad šī eļļa arī paliek uz riepām un vēlāk tiek atstāta arī uz trases.”

Sacensību formātu var pielīdzināt pasaules čempionātam motokrosā:

Noteikti jāuzsver, ka Eiropas kausā sacensības norisinās divu dienu garumā un to formātu varētu pat ielīdzināt daudziem labi zināmajam pasaules čempionātam motokrosā, jo arī šeit kvalifikācija tiek aizvadīta sestdien, bet svētdien trasē norisinās finālbraucieni - cīņas par vietu uz pjedestāla. „Uz sacensībām sportisti parasti ierodas piektdienas vakarā vai agrā sestdienas rītā, jo jau sestdien no rīta tiek sākti treniņi – visas klases dodas uz trasi, bet vienlaikus tajā drīkst atrasties tikai 30 sportisti. Katram nākamajam braukt gribētājam ir jāgaida, kad kāds nobrauks nost. Kad aizvadīti treniņi, tad secīgi katra klase uzsāk kvalifikācijas braucienus – Iesācēji, Supersport, Eksperti un tad jau lielākas kubatūras rolleri. Dienas izskaņā pēc aizvadītās kvalifikācijas – pašā vakarā – ir vēl viens treniņš, kura laikā var vienkārši braukt un testēt, iepazīt trasi, ja kādam tas ir nepieciešams. Savukārt svētdien norisinās pašas sacensības. No rīta ir vēl pēdējais treniņš, bet tur vairs visas klases nebrauc kopā – visi iet secīgi. Pēc treniņiem katra klase aizvada divus braucienus,” stāsta Latvijas pārstāvis. Arī Latvijas sacensībās katrai klasei tiek paredzēti divi finālbraucieni, bet katrs posms tiek aizvadīts vienas dienas garumā: „Protams, Eiropā tas ir savādāk nekā Latvijā – tev ir jābrauc krietns gabals uz katrām sacensībām, kamēr Latvijā pa dienu esi uz starta, bet vakarā jau mājās. Tur cilvēki aizbrauc, iekārtojas – organizatori nodrošina ūdeni, dušas – visas nepieciešamās ērtības, lai tās divas dienas varētu veiksmīgi aizvadīt.”

Cita klase un grūtākas sacensības, bet gandarījums lielāks:

„Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad piedalījos tā vienkārši - testa nolūkā, lai uzzinātu, kā tur īsti ir un kāds ir līmenis-, tad šogad bija grūtāk,” atzīst Eduards, „ pērn iesāku „rooky” jeb iesācēju klasē – aizbraucu un uzvarēju – pēc tam man arī teica, ka šogad nevarēšu startēt tajā pašā klasē, jo braucu pārāk ātri un man vajadzēs startēt Supersport klasē, kas ir daudz jaudīgāka. Protams, šī gada pieredze ir daudz, daudz vērtīgāka, nekā pērn, jo cīņa bija pret daudz stiprākiem braucējiem un līdz ar to labs rezultāts bija krietni grūtāk iegūstams, turklāt jāiegulda arī lielāks darbs. Esmu arī daudz iemācījies – salīdzinājumā ar tiem, kas tur brauc regulāri, es no šī viena posma gūstu un iemācos vairāk nekā viņi – viņi jau ir pieraduši.”Lai gan šoreiz nācās piekāpties, izcīnot 4.vietu, sportists atklāja, ka plāns nepārprotami bija vieta uz goda pjedestāla. Taču, ņemot vērā, konkurenci, gandarījums par iegūto vietu noteikti ir lielāks.

Pie starta līnijas 17 sportisti:

„Manā klasē mēs bijām 17 braucēji un, ja salīdzina ar Latviju, tad tas ir daudz,” atklāja sportists. Latvijā skuteru sacensības vēl nav iekarojušas gana lielu popularitāti, taču priecē ikviens braucējs, kurš uzdrīkstas uzsākt profesionāla sportista gaitas. Šobrīd Racing 70, kas ir augstākā klasē Latvijā, vidēji regulāri startē 6 sportisti. Vērtējot Eiropas kausa pārstāvjus un Latvijas sportistus, Sproģis atzīst, ka mājiniekiem krietni jāpiestrādā pie braukšanas. „Braucot aiz kāda Biķernieku trasē, es pamanu kļūdas – pamanu, kā viņš brauc, kur nokļūdās, kāpēc zaudē pozīcijas utt., es to ļoti labi redzu,” viņš komentē. Sportists atklāj, ka viens no faktoriem, kas ceļ Eiropas kausa prestižu noteikti ir dalībnieku skaits un ieinteresētība šajā sporta veidā. Protams, jācer, ka sportistu skaits arī Latvijā ik gadu augs un jauniešu ieinteresētība skuteru sportā palielināsies. Jau šobrīd uz sacensībām tiek laipni gaidīts ikviens interesents, kurš vēlas iemēģināt roku profesionālajā sportā.

Eiropas kausa nākamie potenciāli – Dreimanis un Smuļkevičs:

Sportists atklāj, ka ari citiem latviešiem ir potenciāls startēt Eiropā, palielinot konkurenci gan vienīgajam latvietim, gan citu valstu sportistiem. Šobrīd kā spilgtākos kandidātus Sproģis izvirza divus sportistus: „Ja runājam tieši par Latvijas skuteru braucējiem, tad uzskatu, ka piemērotākie Eiropai ir Toms Dreimanis un Ervins Smuļkevičs.” Jāatzīst, ka Latvijā tieši šie divi sportisti Sproģim sagādāja vislielāko konkurenci, pērn, 2015.gada Latvijas čempionātā skuteriem – Racing 70 klasē - Ervinam izcīnot II vietu, bet Tomam III vietu. Protams, izteikti sacensību līderi ir arī citās klasēs, par kuru startu Eiropas kausā varētu tikai priecāties.

Kandavas trase – piemērotākais variants Eiropas kausa Latvijas posmam:

Izvērtējot Eduarda Sproģa teikto, noteikti rodas jautājums, vai arī Latvijai būtu potenciāls rīkot kādu no Eiropas kausa sacensību posmiem un ja tā, ko tas prasītu no mūsu sportistiem un organizatoriem. „Eiropas Kauss Latvijā? ...domāju, ka tas ir pilnīgi īstenojams mērķis – varbūt pat tuvākajā laikā. Vienīgais, kas būtu nepieciešams ir trase, kurai ir stingri noteikti standarti, kur viss ir kārtībā un kurā ir skaidri noteikumi. Šobrīd uzskatu, ka trase, kas varētu būt ar šādiem standartiem ir Kandavas kartinga trase. Domāju, ka tas būtu pats labākais variants Eiropas kausa sacensību rīkošanai.

No tēva mantojis patiku pret motosportu:

Eduarda Sproģa sportista gaitas un aizraušanās ar divriteņu spēkratiem sākās aptuveni deviņu gadu vecumā. Pamatus sportista karjerai ielika tēvs – pieredzējušais blakusvāģu braucējs Harijs Sproģis. „Viņam tas viss patika – kopš manas dzimšanas viņš ir darbojies ar mopēdiem, motocikliem un visvisādiem citiem močiem. Savulaik bijis ari Ozolnieku motoklubā, bet tā nu sagadījās, ka kāds cilvēks atveda salabot savu rolleri – tētis viņu salaboja un tā es palēnām sāku mācīties braukt – lēnu garu. Braukāju, braukāju un tētim viens paziņa pateica, ka notiek rolleru sacensības, tikai tajā laikā viņas dēvēja par moto daudzcīņu. Tēvs izdomāja, ka man vajag likt braukt sacensībās, kas zina, varbūt vēlāk pāriešu uz ko lielāku,” komentē sportists.

Sākums bijis grūts:

Eduards atzīst, ka sākumā braukt sacensībās esot bijis bailīgi – tie, kas ir braukuši ar skuteri noteikti zina, ka lielā ātrumā to savaldīt nemaz nav tik viegli, turklāt braukšana krietni atšķiras no motocikla vadīšanas, jo uzbūve ir stipri savādāka. „Protams, sākumā man bija grūti,” atzīst sportists, „ katru reizi līkumā bija jābrauc arvien zemāk un zemāk – bail bija par to, ka riepas neizturēs un es izslīdēšu. Ar laiku guvu pieredzi, bet no sākuma gan braucu bez panākumiem – nekādu kausiņu, vispār nekas – tas viss sākumā likās tikai prieka pēc.”Sportists apņēmīgi esot turpinājis iesākto, neskatoties uz to, ka panākumi uzreiz nebija. Laika gaitā tika iekrāta vērtīgā pieredze, kas šodien šim sportistam ļauj konkurēt ar Eiropas vadošajiem braucējiem.

Pēc aptuveni sešu gadu pieredzes galvā bija klikšķis – radās bezbailība:

Šķiet, skutera mugurā sportists aizvadījis lielāko daļu savas dzīves, taču katrs nopelns ir neatlaidības nestais auglis. „Vienā brīdī, kad biju nobraukājis jau kādus piecus vai sešus gadus un, kad jau līdz tam biju dažādus panākumus pamazām guvis, protams, ne lielus, galvā ieslēdzās tāds kā klikšķis, kā poga, un vis – braucu tik ātri, ka neviens man vienkārši netika līdzi. Tā tas viss sākās – gadu garumā vienkārši biju krājis pieredzi un bezbailības sajūtu.”

Mērķis – startēt visos Eiropas kausa posmos:

Iespējams, tieši tāpēc, ka Latvijā savā klasē bija grūti atrast līdzvērtīgus konkurentus,radās vēlme pamēģināt ko sarežģītāku, pieņemot lēmumu startēt Eiropas kausā. „Jā, visticamāk iemesls tam, ka izdomāju startēt Eiropā, bija tas, ka vēlējos lielāku konkurenci. Latvija ir maza valsts un mēs visi to zinām, šeit var uzsākt labas sportista gaitas, bet pēdējos 4-5 gadus es vienkārši aizbraucu uz trasi un, kā jau iepriekš teicu, zinu to no galvas. Es zinu, kas tur notiek, kāda ir specifika – zinu visus sīkumus un mazās detaļas, kas ļauj man uzvarēt. Līdzko es šīs krātās zināšanas izmantoju, konkurentiem ir grūti tikt man līdzi. Aizbraucot startēt uz Eiropu, jūtu, ka tur puišiem līmenis ir daudz augstāks nekā man – man ir uz ko tiekties un zinu, ka man viss vēl tikai priekšā,” stāsta sportists. Sproģa lielākais mērķis esot vismaz vienu veselu sezonu nobraukt Eiropas kausā. Taču, skatoties uz to, kādi būs rezultāti, sportista sapnis ir startēt vienās no prestižākajām sacensībām – Itālijas Polini skuteru sacensībās. Tajās ik gadu startē ļoti spēcīgi un ātri braucēji. Protams, daudz ko noteiks arī sportista finanses, jo motosports nebūt nav lēts prieks. Šobrīd aktīvi tiek meklēti sponsori, kas varētu Eduardu Sproģi atbalstīt.

Sportistu noteikti šogad redzēsim arī Latvijas posmos: „Pēc idejas šogad bija plāns, ka mēs nobraucam visu Eiropas kausu, bet tas viss atsitas finansēs un redzēs kā būs – ja viss būs kārtībā, tad visu Eiropas kausu nobrauksim un arī kādā Latvijas sacensībā startēsim.”

Pateicīgs par katru iespēju:

Sproģis ļoti augstu vērtē iespēju startēt Eiropas kausa sacensībās skuteriem un saka lielu paldies ikvienam, kas līdz šim ir atbalstījis un bijis līdzās braucējam: „Vēlos pateikties par iespēju piedalīties sacensībās ikvienam uzņēmumam un cilvēkam, kas man palīdzēja šo plānu īstenot. Taču no sākuma vislielāko paldies vēlos teikt savam tēvam - viņš ne tikai palīdz salabot skuteri, bet ved mani uz sacensībām, lai es nejustos noguris, kā arī vienmēr mani atbalsta.” Sportists pasakās arī motoveikalam „Maxmoto”, „Apemotors”, „Denso”, „Motul” un „Mārtiņa riepu servisam”.

Informāciju sagatavoja:

Kristīne Ābelniece

Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) preses sekretāre

Tālr.: +371 22173784

E-pasts: kristine@lamsf.lv

50 Standart
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
kopa
46 D.Straume
44
42
44
44
50
50
274
88 M.Laanela
50
50
50
50
22
44
266
8 A.Aļabjevs
30
42
38
38
38
36
222
57 D.Blums
38
18
38
38
42
40
214
2 E.Štims
36
34
30
32
16
148
22 R.Vezis-Veiss
27
15
32
30
33
137
24 R.Hauks
27
26
30
83
64 R.Cakuls
14
28
13
55
42 D.Gulbe
24
30
54
7 A.Pavlovs
34
34
22 A.Krištabans
32
32
87 A.Bulatovs
27
27